Alksnis (Baltalksnis) ir iecienītākais malkas koks, jo tas der jebkurai cietā kurināmā apkures ierīcei. Tas nekaitēs ne smalkam itāliešu kamīnam, ne simtgadīgai podiņu krāsnij. Alksnis iesējas pats un ātri izaug, tādēļ tā ir viena no lētākajām koksnēm. Alksnis labi žūst un sadegot rada maz sodrēju. Alkšņa siltumietilpība ir 4878 Kcal/kg.
Apse ir auglīgs un ātraudzīgs koks, bet Latvijā bieži slimo ar serdes trupi. Veselo koksni
parasti izmanto dēļiem, sērkociņiem un jumta skaidām. Apses malkai ir vismazākā siltumietilpība, un to ir grūtāk aizdedzināt. Kurinot apses malku, rodas sauss dūms, kurš tīra dūmvadus. Apses malka pēc izskata ir nedaudz līdzīga egles malkai, mēdz arī nedaudz dzirksteļot bez sprakšķiem. Apses malkai siltumietilpība ir 4779 Kcal/kg.
Blīgzna, vītols un citi mitrumu mīlošie koki dod pat vairāk siltuma nekā alksnis. Tiem ir raupja miza un ķērpju apaugums. Bieži sastopama līkumainība, resni zari un serdes trupe. Pīlādzis un lazda reti sasniedz pietiekamu stumbra diametru, bet pēc siltumietilpības tie ir pielīdzināmi osim un bērzam. Ieva ir līkumaina, sīksta un grūti skaldāma, izceļas ar specifisku aromātu, pēc siltumspējas pielīdzināma alksnim.
Bērzs vēsturiski bijis labākais malkas koks. Mūsdienās bērzs ir ļoti vērtīga koksne celulozes ieguvei, tādēļ bērza malkas cenu stipri ietekmē aizvien augošais pasaules pieprasījums pēc papīra. Līdz ar to bērza malka te ir, te vairs nav ekonomiski pamatotākā izvēle. Bērzs turklāt satur ļoti daudz darvas, tādēļ tikai sausa bērza malka ir derīga kurināšanai. Bērza koksnes siltumietilpība ir 4919 Kcal/kg.
Priede un egle spēj dot daudz siltuma savu sveķu dēļ. Skuju koku malka sprakšķ un dzirksteļo, tādēļ nav piemērota vaļējiem kamīniem. Nenogāztām nokaltušām eglēm gada laikā nolobās miza un tās izžūst jau mežā. To sauc par stāvlobi. Sausā laikā nocirstai stāvlobes eglei bez papildu žāvēšanas mitrums ir 20-25%. Egles siltumietilpība ir 4857 Kcal/kg.
Osis un ozols tiek uzskatīti par ļoti stipru malku, jo tie dod tik lielu karstumu, ka senos laikos kalvēs tika lietoti akmeņogļu vietā. Šīm sugām raksturīgi ar neapbruņotu aci saskatāmi kanāliņi koksnes šķiedrā. Tādēļ osis un ozols izžūst visātrāk un spēj dot jūtamu siltumu arī no slapjas malkas. Šo sugu siltumietilpība ir ap 4875 Kcal/kg.
